Jekaterina aizlidoja agri no rīta. Es nesteidzīgi piecēlos un devos jaunu piedzīvojumu meklējumos. Sākumā nolēmu noskaidrot, kas tā par zaļu bļambu, ko mēs redzējām, nelikumīgi ieņemot Artūra troni. Kartē tā bija atzīmēta kā The Meadows. Izrādījās, ka tas ir centrālais parks. "Kautrīgs mēģinājums" — tā to nosauca kādā rakstā. Jā, nekā tāda īpaša tajā parkā nav. Es tā pasēdēju uz soliņa, parakstīju rakstus, piepumpējos. Skatījos apkārt, bolījos uz cilvēkiem. Daudz bērnu, suņu, bet viens sportists skrēja ar gigantisku, smagu maisu uz pleciem. Iepriekš dzīvē tādu sportu nebiju redzējis. Andrejs man vēlāk atbildēja, ka viņš arī tā ir darījis, bet vairs neatceros, kas viņam bija uz pleciem.
Lūk, tā sadzīvo vecie un jaunie arhitektūras stili
Pa ceļam ieraudzīju eko-veģetāriešu veikalu, nolēmu par godu visiem saviem draugiem, kuri uz to ir pasisti, ieiet. Izvēle gigantiska, bet mani uztrauc visādas štelles ar proteīnu. Pat to izvēle bija neslikta.
Starp citu, tagad Rimi ir ļoti labi proteīna "makaroni" no pupiņām vai sojas, Ekologisk Bönpasta Ica Gott Liv. Proteīna saturs ir veseli 50%, kas iedveš cieņu. Cena diezgan augsta, bet vairs nav spēka rīt batoniņus (kuri ir vēl dārgāki) un dzert proteīna kokteiļus. Mūsu makaroni, Dobeles Herkules Protein Pasta satur tikai ap 20%, un pēc garšas man neiepatikās.
Ejot tālāk, gāju garām mikroparkam Gardner's Crescent, kur ir vesels infostends ar detaļām. Rakstīts, cik te agrāk bija sūdīgi, un viss nolaists, bet pēc tam kļuva labi, un asfaltu uztaisīja gumijotu, lai būtu ērti staigāt un krist.
Beigu beigās es tiku arī līdz zoodārzam Edinburgh Zoo. Maksā tas 20 mārciņas, un vēl vienu mārciņu piedāvā noziedot, lai zoodārzam labāk dzīvotos. Parasti Lielbritānijā cenas uz visādām tādām vietām ir augstas. Divdesmit mārciņas — tas vēl ir tīri ciešami. Ar ziedojumu nav īsti saprotams, izskatās pēc mārketinga. Ja vajag vairāk naudas — nu tad iekļaujiet cenā, un viss. Nē, vajag diedelēt, spiežot uz sirdsapziņu. No otras puses, ziedojumi netiek aplikti ar nodokli.
Daudzi mani lasītāji, droši vien, teiks, ka zoodārzi nav vajadzīgi, un dzīvniekiem jādzīvo brīvībā. Kopumā jau tā, protams, ir. Lai adaptētos jaunajām realitātēm, zoodārzi mūsdienās transformējas par vietām, kur vairs ne tikai apmeklētāji bolās uz dīvainiem zvēriem. Tagad zoodārzos dzīvniekus audzē un pēta populāciju atjaunošanas mērķiem, veic izglītojošu darbu, māca saudzīgi un ar līdzjūtību izturēties pret dzīvniekiem. Ja kāds ir gluži pavisam pret zoodārziem, tad es uzskatu, lai nebūtu liekulības, sākumam nevajag ieviest mājdzīvniekus. Pret to ir man diezgan pārliecinoši argumenti. (Neaicinu izmest ārā esošos). Pats es neesmu gluži zoodārzu fants, bet vajadzēja taču kaut kā aizsist laiku.
Zoodārzā rīko pingvīnu parādi, kad viņi tipina pa celiņu no aplociņa un atpakaļ.
Zoodārzā ir ļoti lieli aploki, un brīžiem šķiet, ka tas ir mežaparks, tik grūti reizēm pamanīt zvērus.
Nezinu, kas par muižu, bet atrodas zoodārza teritorijā.
Devīze ir pareiza
Zoodārzā tiek veikti visādi viltīgi primātu pētījumi, kas līdzīgi ekonomiskiem un psiholoģiskiem eksperimentiem ar cilvēkiem.
Es nesāku fotografēt infostendus, lai netaisītu no bloga infodampu krātuvi. Īsumā: pērtiķi ir daudz līdzīgāki mums, nekā to ir gatavi atzīt cilvēki. Tagad, protams, jau ir saradies daudz tādu, kas salasījušies un saprot, ka augstākajiem dzīvniekiem ir arī altruisms, viltība, sirdsapziņa un velns viņu zina kas vēl. Agrāk tas viss tika uzskatīts tikai un vienīgi par cilvēka prerogatīvu.
Es periodiski esmu austiņās. Klausījos izzinošus zinātniskos klipiņus jūtūbā, nedaudz podkāstu. Kamēr kas un kā, uzrāpos pašā kalna virsotnē, kur atrodas zoodārzs. Kā jau visur Edinburgā, skati ir brīnišķīgi. Žēl, ka zināmu iemeslu dēļ mani skumjas noēdušas, un ne vienmēr es tos izbaudu.
Pa zoodārzu es staigāju kādas trīs stundas. Kad gāju projām, netrāpīju uz pareizo autobusu uz centru, kā dēļ nācās braukāt pa riņķi un pazaudēt vienkārši kaudzi laika. Nolēmu, ja reiz tāpat gaidu, ieiet Sabvejā pavakariņot. Labi vismaz, ņemot vērā veģetārisma modi, tur parādījušās dārzeņu kotletes. Neatceros, vai jau rakstīju, bet Burger Kingā, lūk, izjoko apmeklētājus. Dod cilvēkiem burgeru, bet nevis ar gaļu, bet ar viltojumu Impossible Foods autorībā. Atšķirt neviens nevar. Runā, ka ar pienu pagaidām viss nav tik rožaini. Joma daudzsološa, un uzreiz vairāki jaunuzņēmumi strādā pie tā, lai ražotu vai nu ļoti pienam pēc sastāva līdzīgu olbaltumvielu maisījumu, vai lai baktērijas ražotu pienu uzreiz pa tiešo. Mēs dzīvojam brīnumu laikmetā, ko tur lai saka. Žēl tikai, ka šie brīnumi starp cilvēkiem ir sadalīti nevienmērīgi.
